āŗDators ir elektroniska maŔīna, kas pieÅem datus, uzglabÄ un apstrÄdÄ datus informÄcijÄ. Dators ir spÄjÄ«gs strÄdÄt, jo tÄ atmiÅÄ ir instrukcijas, kas to vada.ā¦
āŗDatora daļas, kuras varat redzÄt un pieskarties, piemÄram, tastatÅ«ru, monitoru un peli, sauc par aparatÅ«ru. NorÄdÄ«jumus, kas vada datoru, sauc par programmatÅ«ru vai datorprogrammu.ā¦
āŗDatus, kas ir neapstrÄdÄti fakti, kurus lietotÄjs ievada datorÄ, sauc par ievadi. Tas iekļauj; vÄrdi, cipari, skaÅa un attÄli. Kad dati tiek ievadÄ«ti datorÄ, dators apstrÄdÄ datus, lai iegÅ«tu izvades informÄciju. PiemÄram, datorÄ ievadÄt 2 + 2 kÄ datus, dators tos apstrÄdÄ un rezultÄts ir 4, kas ir informÄcija. information
ā“Datori parasti ir trÄ«s kategoriju kategorijas: ā“
Up 1.Supercomputer - ÄtrÄkais, lielÄkais, jaudÄ«gÄkais un dÄrgÄkais dators.ā«
M 2. GalvenÄ rÄmja dators - tas ir nedaudz mazÄks un mazÄk jaudÄ«gs nekÄ superdators, taÄu, tÄpat kÄ superdators, tas ir arÄ« dÄrgs. ā«
ā» 3. PersonÄlais dators (personÄlais dators) - tas ir dators, kuru lielÄkÄ daļa cilvÄku izmanto ikdienas dzÄ«vÄ. Å is dators ir daudz mazÄks, mazÄk jaudÄ«gs un lÄtÄks nekÄ superdators un lieldatora dators. PastÄv divi galvenie personÄlo datoru veidi. Macintosh (Mac) un PC savietojami (PC). GalvenÄs atŔķirÄ«bas starp abÄm ir operÄtÄjsistÄmas un to izmantotais procesors. Å ajÄ datoru kategorijÄ ir divi papildu datoru veidi. Tie ir mobilais dators un rokas dators. VispopulÄrÄkais mobilÄ datora veids ir piezÄ«mjdators vai klÄpjdators, un rokas dators ir ļoti mazs dators, kuru varat turÄt rokÄ.ā«
ćÅ ajÄ lietotnÄ ietvertÄs tÄmas ir uzskaitÄ«tas zemÄkć
⢠Īsa datoru vÄsture
⢠Dators - pÄrskats
⢠Datoru pamati
⢠Datu nesÄji - pÄrskats
⢠Dators - lietojumprogrammas
⢠Datoru paaudzes
⢠PirmÄs paaudzes
⢠OtrÄ paaudze
⢠TreÅ”Ä paaudze
⢠CeturtÄ paaudze
⢠PiektÄ paaudze
⢠Dators - veidi
⢠dators (personÄlais dators)
⢠Darbstacija
⢠Minidators
⢠lieldatori
⢠superdators
⢠Dators - sastÄvdaļas
⢠Ievades vienība
⢠CPU (centrÄlais procesors)
⢠Izejas vienība
⢠Dators - centrÄlais procesors
⢠AtmiÅa vai atmiÅas bloks
⢠Vadības bloks
⢠ALU (aritmÄtiskÄs loÄ£ikas vienÄ«ba)
⢠Dators - ievades ierīces
⢠Tastatūra
⢠Pele
⢠kursorsviru
⢠Gaismas pildspalva
⢠Trases bumba
⢠Skeneris
⢠Digitizators
⢠Mikrofons
⢠MagnÄtiskÄs tintes karÅ”u lasÄ«tÄjs (MICR)
⢠Optisko rakstzÄ«mju lasÄ«tÄjs (OCR)
⢠SvÄ«trkodu lasÄ«tÄji
⢠Optisko zÄ«mju lasÄ«tÄjs (OMR)
⢠Datora - izvades ierīces
⢠Monitori
⢠Katodstaru lampas (CRT) monitors
⢠PlakanÄ displeja monitors
⢠Printeri
⢠Trieciena printeri
⢠Rakstzīmju printeri
⢠Dot Matrix printeris
⢠margrietiÅa rats
⢠Līnijas printeri
⢠Bungu printeris
⢠ĶÄdes printeris
⢠bez trieciena printeri
⢠Neietekmīgo printeru raksturojums
⢠LÄzerprinteri
⢠Tintes printeri
⢠Dators - atmiÅa
⢠KeÅ”atmiÅa
⢠PrimÄrÄ atmiÅa (galvenÄ atmiÅa)
⢠SekundÄrÄ atmiÅa
⢠Dators - brÄ«vpiekļuves atmiÅa
⢠StatiskÄ RAM (SRAM)
⢠DinamiskÄ RAM (DRAM)
⢠Dators - tikai lasÄma atmiÅa
⢠Dators - mÄtesplatÄ
⢠Dators - atmiÅas vienÄ«bas
⢠Dators - ostas
⢠Dators - aparatūra
⢠Aparatūras un programmatūras saistība
⢠Dators - programmatūra
⢠SistÄmas programmatÅ«ra
⢠Lietojumprogrammatūra
⢠Datoru - skaitļu sistÄma
⢠DecimÄlo skaitļu sistÄma
⢠binÄrÄ skaitļu sistÄma
⢠AstoÅskaitļu sistÄma
⢠HeksadecimÄlo skaitļu sistÄma
⢠Dators - skaitļu konvertÄÅ”ana
⢠DecimÄlskaitlis pret citu bÄzes sistÄmu
⢠Cita bÄzes sistÄma lÄ«dz decimÄldaļai
⢠Cita pamata sistÄma lÄ«dz decimÄldaļai
⢠SaÄ«snes metode - no binÄrÄ lÄ«dz oktÄlajam
⢠SaÄ«snes metode - no oktÄlÄ lÄ«dz binÄrai
⢠SaÄ«snes metode - no binÄrÄ lÄ«dz heksadecimÄlam
⢠SaÄ«snes metode - heksadecimÄls lÄ«dz binÄrs
⢠Dati un informÄcija
⢠Datu apstrÄdes cikls
⢠TīkloŔana
⢠OperÄtÄjsistÄma
⢠Internets un iekŔtīkls
⢠Dators - kÄ nopirkt?
⢠DatorÄ pieejamie kursi
⢠Diploma kursi
⢠Datoru kopŔana
⢠SistÄmas vienÄ«ba
⢠Mikrodatori
⢠Instrukciju cikls
⢠Datora vienÄ«bu savstarpÄja savienoÅ”ana
⢠OS veidi
un daudz vairÄk....
AtjauninÄta
2024. gada 1. okt.